Lūcija
Par mani
- AFS Latvia
- Rīga, Latvia
- AFS ir starptautiska nevalstiska bezpeļņas brīvprātīgo organizācija, kas nodrošina starpkultūru mācīšanās iespējas, lai palīdzētu cilvēkiem attīstīt zināšanas, iemaņas un sapratni, kas nepieciešams, lai radītu taisnīgāku un mierpilnāku pasauli.
pirmdiena, 2011. gada 21. marts
Lieliska pieredze seminārā!
Sveiki visiem! Esmu praktiski tikko atgriezusies no AFS ABC semināra, kurš norisinājās no 18.-20. martam. Esmu jaunā brīvprātīgā, varu pateikt tikai to, ka tik daudz pozitīvu emociju vienlaikus man nekad nav bijušas, un tas ir lieliski. Visas trīs dienas cītīgi darbojāmies, darījām dažādus darbus, skatījāmies superīgas prezentācijas un uzzinājām ļoti daudz par AFS un par to, kā tas ir būt brīvprātīgajam. Jau pirmajā dienā, kad satiku cilvēkus, ar kuriem man bija jābrauc vienā mašīnā, viņi man ļoti uzlaboja garastāvokli. Kad nokļuvām semināra vietā, sākām iepazīties ar citiem un īsti vēl savā starpā nerunājām, likās, ka nebūs forši, bet beigās tik jauki atvadījāmies, tā, it kā pazītu viens otru jau ilgi, tā ir ļoti superīga sajūta. Ar tādu sabiedrību varētu panākt ļoti daudz lietas pasaulē, lai tā kļūtu labāka. Tur var iegūt tik daudz lietu, kuras es nekad skolā neiemācītos, pat iespējams, nekad neuzzinātu par tādām, kuras es ieguvu šo trīs dienu laikā. Ļoti aizrāva spēles, jo zem katras bija paslēpta doma, kura lika aizdomāties, tāpat arī diskusijās un darbiem grupiņās. Bija liela vienotības sajūta. Ļoti patīkami ir, ka pēc katra grupu darba visi draudzīgi sasēžas aplī un visu izrunā, kas patika, kas nē. Tik jauki ir iepazīt gan „jaunos”, gan „vecos” AFS brīvprātīgos. Visu laiku notika kaut kāda darbība, es tur nekad nejutos viena, jo visu laiku (arī pauzēs) kāds nāca un runāja, centās visus iepazīt tuvāk. Parasti, kad aizeju mājās no skolas esmu ļoti nogurusi, bet pēc semināra, kurā darbojāmies daudz vairāk nekā skolā, tieši man ir enerģijas pieplūdums, tagad visu laiku gribas kaut ko darīt. Tagad es zinu, ka tiešām vēlos būt AFS brīvprātīgā, jo ir tik labi apzināties, ka dari kaut ko citu labā, un tas, ka pasaule paliek labāka un, ka esi daļa no tās.
piektdiena, 2011. gada 11. marts
Atklāj Serbijas patieso skaistumu šogad!

Esi pirmais vidusskolēns, kas pavadījis mācību gadu skaistajā Vidusjūras tuvuma valstī Serbijā!
Grieķu un slāvu kultūras mikslis, pasakaina daba un sirdssilti cilvēki - tā ir Serbija patiesībā. Izzini viņu dzīves patiesos stāstus viena mācību gada laikā, dzīvojot serbu ģimenē, mācoties ar viņiem vienā klasē. Pastāsti viņiem par Latviju, tās vēsturi un kultūru, atrodi, cik daudz mums ir kopīga, cik daudz - atšķirīga.
Pirmajam dalībniekam, kas dosies no Latvijas uz Serbiju, dalības maksa tikai 3800 EUR (pateicoties AFS Intercultural Programs, Inc. Diversity fondam).
Klausies vairāk par mūsu brīvprātīgo pieredzi Serbijā intervijā Latvijas Radio 1 unpiesakies dalībai līdz 25.martam!

Seminārs tiem, kas vēlas kļūt par AFS brīvprātīgajiem
Esošajiem brīvprātīgajiem un tiem, kas vēlas pievienoties AFS organizācijas tīklam pasaulē - aicinām uz semināru!
AFS organizācija jau vairāk kā 60 gadus pasaulē augusi, lai tās brīvprātīgie kļūtu par starpkultūru mācības ekspertiem un galvenajiem nesējiem ikvienā valstī, kur AFS ir klātesoša. Cilvēku skaits, kurus mūsu brīvprātīgie apmācījuši, pasaulē ik gadu pieaug par vairāk kā 12 000 programmu dalībniekiem un neskaitāmiem viņu ģimenes locekļiem, draugiem un skolotājiem. Daudzi no mūsu programmu dalībniekiem paliek organizācijā kā brīvprātīgie, lai nodotu iegūtās zināšanas tālāk. AFS Latvija veido brīvprātīgo tīklu, kas spēj kvalitatīvi atbalstīt starptautisko programmu dalībniekus nebūt ne vieglajā starpkultūru mācīšanās procesā, kā arī veiksmīgi nodot informāciju par šīs mācības nozīmi Latvijas iedzīvotājiem. Izpratne par tās nozīmi, spēja darboties komandā un prasmīga komunikācija ir esenciālas prasmes mūsu brīvprātīgo kvalitatīvam darbam. Aicinam Tevi uz semināru no 18.-20.martam (trīs pilnas dienas) Rīgas tuvumā (vieta tiks piemeklēta drīzumā)!
Semināra tēmas:
- Starpkultūru mācība
- Publiskā runa
- Komunikācija (veidi, metodes)
- Komandas darbs
- AFS unikalitāte pasaulē
- Brīvprātīgā no Paragvajas Angeles dalīsies pieredzē - kā ir būt brīvprātīgajam AFS pasaulē
Dalības maksa: 5 LVL(esošajiem brīvprātīgajiem), 10 LVL (interesentiem) + ceļa izdevumi. Dalības maksā iekļauta ēšana 3x dienā un nakšņošana.
Prasības dalībniekiem:
- Ieinteresētība AFS organizācijas darbā
- Vēlme brīvprātīgi palīdzēt organizācijas uzdevumu veikšanā Latvijas mērogā
- Interese par globālām problēmām
- Vēlme veidot mūsu planētu par savstarpēji draudzīgāku vietu
- Iespēja piedalīties seminārā visas trīs dienas
Pieteikšanās līdz 15.martam (ieskaitot), īsi aprakstot savu motivāciju darboties AFS, atbildi sūtot uz parpucis.martins@gmail.com.
Uz tikšanos!
AFS Latvija brīvprātīgie
Latvijas brīvprātīgo delegācija viesojas Taizemē
No 23. februāra līdz 9.martam AFS Latvija brīvprātīgo delegācija viesojās Taizemē, lai gūtu ieskatu Taizemes izglītības sistēmā, dalītos pieredzē ar AFS Taizemes brīvprātīgajiem un kaut nedaudz mēģinātu izzināt šo austrumu kultūru, ar kuru AFS Latvija sadarbojas jau vairāk kā 15 gadus.
Kā pateicību par ilgstošu un atzinīgu ieguvumu organizācijas attīstībā AFS Latvija sniedza 7 brīvprātīgajiem, kuriem programmas laikā bija iespēja iejusties apmaiņas skolēna „ādā” piedzīvojot kultūršoku viesģimenēs, apmeklējot vietējās skolas, kā arī baudot taizemiešu viesmīlību ekskursiju laikā.
„ 2000-4000 skolēnu lielas skolas, kuru skolēni ik rītu pāris minūšu laikā sastājas kolonnās, lai dziedādu Taizemes himnu, godājot karali un skolu; uniformas, kas tik labi vieš cieņu un vienlīdzību; starpkultūru izglītības nozīmīgums cilvēka karjerā - lietas, no kurām, manuprāt Latvija varētu mācīties.”
Gunita Lanka, SIA „Valodu Vēstniecība” angļu valodas skolotāja, brīvprātīgā
„Visvairāk mani pārsteidza taizemiešu savstarpējās attiecības, kuras balstītas uz iecietību un cieņu vienam pret otru. Budisma un Taizemes karaļa nozīme ir neatņemama kultūras sastāvdaļa, kas ir par pamatu šīm attiecībām.”
Ieva Vīksna, AFS Latvija uzņemšanas koordinatore
Kāda ir dzīve taizemietim Latvijā? Latvijā dzīvojoša taizemiete Ged stāsta par atšķirībām starp Taizemi un Latviju. Klausies Latvijas Radio 1, 8.februāra raidījumu "Kā dzīvot labāk'' ŠEIT.

Piesakies vēl pēdējām brīvajām vietām!
Izvēlies savu valsti sadaļā "Mācies ārzemēs" (www.afs.lv) un kontaktējies ar mūsu nosūtīšanas koordinatori Daci (6720646), lai noskaidrotu pieejamo vietu skaitu uz visām valstīm!
trešdiena, 2011. gada 2. februāris
Jordan on his experiences in Latvia
To find what you seek in the road of life,
the best proverb of all is that which says:
"Leave no stone unturned."
Edward Bulwer Lytton
the best proverb of all is that which says:
"Leave no stone unturned."
Edward Bulwer Lytton
Is this not true? In Latvia, I have found myself digging into the inner depths of my brain, personality, and overall self. It happens when you are surrounded by new people, a new culture, and a new lifestyle. I must adjust to the ways of living of this country. Why, because I am an exchange student who chose to change his life in no other way possible. I chose to make myself better. This comes to pass as you see that this world isn’t as large as you originally thought. When you see that people share commonalities with you, and the culture shares commonalities with yours. That’s when you see it.
The experiences I am having here are experiences I may not ever experience. One being ice skating on a pond near your house. I, being a Southern Californian (GO CHARGERS!), do not have cold winters like Latvia. The coldest it gets is +10 or so degrees C. So I don’t have the opportunity to ice skate on a frozen pond that just a few months ago, saw that it was liquid. And also mushroom picking. That I will NEVER do in San Diego County. All of our mushrooms are rumored to be lethally poisonous. Here, my host-family has taken me numerous times to do this amazingly fun activity. One time, we got lost while picking mushrooms for about an hour or two. Thank goodness for the long days in summer here in Latvia. Or else we would have been lost in the vast, yet beautiful, forests in Latvia. We got back home, and laughed about the entire experience. When we were lost, some people started to complain and get scared. We laughed so hard. The experiences here that I have had are once in a lifetime offers with many wondrous outcomes, so, why turn the offer down?
Jordan Hawkes, Poway, California, USA
sestdiena, 2011. gada 22. janvāris
Reiņa vēstule no Portugāles
Tātad jau piekto dienu esmu Portugālē (un būšu arī turpmākās 283 dienas)! Jau turpceļš sākās ļoti smieklīgi - kopā ar Justu (otru čali kurš laiž uz Portugāli) gandrīz nokavējām savu lidojumu uz Oslo - mums bija personīgs uzaicinājums uz lidojumu! Beigās protams visur paspējām un viss bija kārtībā! Kad atlidojām Lisabonā mūs sagaidīja +33 grādi pēc Celsija skalas - tīri jauki aizbraukt no +12 un lietus uz +33 un saulīti! Pirmās trīs dienas pavadīju arrival-camp'ā Lisabonā kaut kādā priesteru apmācības namā, kurš bija kā hostelis - ļoti jauks! Aizbraucot uz šo te iestādījumu mūs sagaidīja dievišķīgi garšīgas vakariņas - nevaru izskaidrot, kas tas bija, bet mēli varēja norīt! Zinu tikai to, ka tā bija zivtiņa!
Nometnē bija pāris ļoti foršas aktivitātes:
1) sākumā visiem vajadzēja iepazīties - visi (ap 50 cilvēkiem) sastājās uz krēsliem lielā aplī un vajadzēja nosaukt vārdu, no kurienes katrs ir un nodziedāt kādu dziesmu! Es dziedāju "iedzersim pa glāzei kamēr jauni mēs"...... :D
2) Talantu šovs no katras valsts - mēs ar Justu dejojām "septiņi spriguļi", vai kā tur to štelli sauc, bet nu visiem ļoti patika, un mums pašiem arī bija smieklīgi!
Pašā nometnē satikos un sapazinos ar daudziem superīgiem cilvēkiem no dažādām pasaules malām (Norvēģija, US, Itālija, Paragvaja, Vācija, Argentīna un arī Portugāle!). Svētdien bija lielā diena - visiem bija jādodas satikt savas viesģimenes! Es biju ļoti satraucies, taču gatavs tam. Tā nu man priekšā bija trīs stundas superīgā ātrvilcienā no Lisabonas līdz Famalicao, kur mani jau gaidīja mana viesģimene! Kopā ar savu "jauno mammu" Veroniku un abie bračkām Manuellu un Žozē aizbraucām pie viesmammas māsas, kura tur pat netālu dzīvoju un tur mūs sagaidīja svētku vakariņas! Veronikas māsai bija ļoti jauka ģimene, un arī viņa pati bija ļoti jauka un draudzīga! Tā nu pēc vakariņām devāmies uz jaunajām mājām - ciematā ar nosaukumu Pavidem! Māja gan no ārpuses nebija nekāda pils, taču no iekšpuses ļoti jauka un mājīga, un galu galā ko tad man tīnim vispār vaig - galvenais lai ir kur pakrist un atlūzt uz pāris stundiņām!
Pirmdien bija pirmais brauciens uz "lielpilsētu" Guimaraes! Ļoti, ļoti skaista pilsēta - daudz strūklaku, ļoti skaista arhitektūra kā arī viss pārējais ir tiešām superīgs! Pirmdienas vakarā kopā ar viesmammu sarunāju pamēģināt aiziet uz vietējās futbola komandas Pavidem jauniešu treniņu. Beigās izrādījās, ka tas nav viss traniņš bet gan draudzības spēle! Un tiešām baumas par to ka portugāļi ir ļoti tehniski futbolā piepildījās - man no malas skatoties mute bija vaļā - Latvijas izlasē pat neko tādu nevar redzēt - visi tādu fintus taisa, ka es kaut ko tādu biju redzējis tikai TV! Treneris mani izlaida uz kādām 20 minūtēm spēles beigās uzbrukumā - itkā neko ļoti labu neizdarīju - iedevu pāris pasiņus un bija arī iespēja iesist, taču šoreiz nesanāca! Pēc spēles es biju ļoti pārsteigts, jo komandas biedri, kuri jau bija nomainīti, teica, ka es trenerim mana spēle ir patikusi. Nu jā, tā es arī iepazinos ar vienu normālu čali - arī Žozē (ļoti populārs vārds šeit), kurš arī mācās manā skolā!
Otrdiena bija svarīga, jo patiesībā es vēl nebiju iestājies nevienā skolā, bet es gribēju tikt tajā, kur mācās gan Žozē, gan Caroline no US un tā nu beigās sanāca, ka ļoti viegli no rīta iestājos Escola Secundária Francisco de Holanda 11 klasē ar tehnoloģijas novirzienu, lai ko tas arī nozīmētu! Man ļoti interesanti likās tas, ka šeit ir ļoti maz priekšmetu - ja nemaldos tad tikai astoņi - sports, matemātika, portugāļu valoda, angļu valoda, fizika&ķīmija, bioloģija, filozofija un kaut kas vēl man liekās ka bija! Un arī stundas te ir ļoti interesantas - šeit nav kā LV 40 min, šeit ir 90 min - so katru dienu ir tikai četri priekšmeti - diezgan interesanti! Pēc tam, kad biju ticis skolā, pēcpusdienā aizgāju uz vienu nodarbību - uz angļu valodu! Bija fakin amazing! Visa klase ļoti draudzīga, angļu valodas skolotāja ( kura ir arī klases audzinātāja) arī ļoti draudzīga un izpalīdzīga! Viss ir tik superīgi. Arī stunda bija interesanta, jo katrs klasesbiedrs iepazīstināju sevi - pateica vārdu, vecumu un kas viņam patīk - bija ļoti interesanti!
Rezumē:
1) Portugāle ir nenormāli skaista valsts
2) Portugālē ir ļoti skaistas meitenes - visas tumšmates un jā, man ļoti patīk tumšmates so šeit ir kā paradīzē! Tiešām, es vēl neesmu redzējis NEVIENU portugāļu blondīni! Un nejau tikai dēļ matiem viņas ir skaistas.... Es pabiju divās skolās un redzēju tik daudz skaistu meiteņu, cik daudz es savā dzīvē nebiju redzējis ( ok, es pārspīlēju, bet nu tas tā, lai jūs labāk saprotat)
3) Cilvēki Portugālē ir ļoti ļoti draudzīgi! Es esmu bijis pāris valstīs, taču nekad vēl nebiju redzējis tik draudzīgus cilvēkus!
4) Portugālē cilvēki māk spēlēt futbolu!
5) Mana viesģimene ir superīga!
Nometnē bija pāris ļoti foršas aktivitātes:1) sākumā visiem vajadzēja iepazīties - visi (ap 50 cilvēkiem) sastājās uz krēsliem lielā aplī un vajadzēja nosaukt vārdu, no kurienes katrs ir un nodziedāt kādu dziesmu! Es dziedāju "iedzersim pa glāzei kamēr jauni mēs"...... :D
2) Talantu šovs no katras valsts - mēs ar Justu dejojām "septiņi spriguļi", vai kā tur to štelli sauc, bet nu visiem ļoti patika, un mums pašiem arī bija smieklīgi!

Pašā nometnē satikos un sapazinos ar daudziem superīgiem cilvēkiem no dažādām pasaules malām (Norvēģija, US, Itālija, Paragvaja, Vācija, Argentīna un arī Portugāle!). Svētdien bija lielā diena - visiem bija jādodas satikt savas viesģimenes! Es biju ļoti satraucies, taču gatavs tam. Tā nu man priekšā bija trīs stundas superīgā ātrvilcienā no Lisabonas līdz Famalicao, kur mani jau gaidīja mana viesģimene! Kopā ar savu "jauno mammu" Veroniku un abie bračkām Manuellu un Žozē aizbraucām pie viesmammas māsas, kura tur pat netālu dzīvoju un tur mūs sagaidīja svētku vakariņas! Veronikas māsai bija ļoti jauka ģimene, un arī viņa pati bija ļoti jauka un draudzīga! Tā nu pēc vakariņām devāmies uz jaunajām mājām - ciematā ar nosaukumu Pavidem! Māja gan no ārpuses nebija nekāda pils, taču no iekšpuses ļoti jauka un mājīga, un galu galā ko tad man tīnim vispār vaig - galvenais lai ir kur pakrist un atlūzt uz pāris stundiņām!
Pirmdien bija pirmais brauciens uz "lielpilsētu" Guimaraes! Ļoti, ļoti skaista pilsēta - daudz strūklaku, ļoti skaista arhitektūra kā arī viss pārējais ir tiešām superīgs! Pirmdienas vakarā kopā ar viesmammu sarunāju pamēģināt aiziet uz vietējās futbola komandas Pavidem jauniešu treniņu. Beigās izrādījās, ka tas nav viss traniņš bet gan draudzības spēle! Un tiešām baumas par to ka portugāļi ir ļoti tehniski futbolā piepildījās - man no malas skatoties mute bija vaļā - Latvijas izlasē pat neko tādu nevar redzēt - visi tādu fintus taisa, ka es kaut ko tādu biju redzējis tikai TV! Treneris mani izlaida uz kādām 20 minūtēm spēles beigās uzbrukumā - itkā neko ļoti labu neizdarīju - iedevu pāris pasiņus un bija arī iespēja iesist, taču šoreiz nesanāca! Pēc spēles es biju ļoti pārsteigts, jo komandas biedri, kuri jau bija nomainīti, teica, ka es trenerim mana spēle ir patikusi. Nu jā, tā es arī iepazinos ar vienu normālu čali - arī Žozē (ļoti populārs vārds šeit), kurš arī mācās manā skolā!
Otrdiena bija svarīga, jo patiesībā es vēl nebiju iestājies nevienā skolā, bet es gribēju tikt tajā, kur mācās gan Žozē, gan Caroline no US un tā nu beigās sanāca, ka ļoti viegli no rīta iestājos Escola Secundária Francisco de Holanda 11 klasē ar tehnoloģijas novirzienu, lai ko tas arī nozīmētu! Man ļoti interesanti likās tas, ka šeit ir ļoti maz priekšmetu - ja nemaldos tad tikai astoņi - sports, matemātika, portugāļu valoda, angļu valoda, fizika&ķīmija, bioloģija, filozofija un kaut kas vēl man liekās ka bija! Un arī stundas te ir ļoti interesantas - šeit nav kā LV 40 min, šeit ir 90 min - so katru dienu ir tikai četri priekšmeti - diezgan interesanti! Pēc tam, kad biju ticis skolā, pēcpusdienā aizgāju uz vienu nodarbību - uz angļu valodu! Bija fakin amazing! Visa klase ļoti draudzīga, angļu valodas skolotāja ( kura ir arī klases audzinātāja) arī ļoti draudzīga un izpalīdzīga! Viss ir tik superīgi. Arī stunda bija interesanta, jo katrs klasesbiedrs iepazīstināju sevi - pateica vārdu, vecumu un kas viņam patīk - bija ļoti interesanti!
Rezumē:
1) Portugāle ir nenormāli skaista valsts
2) Portugālē ir ļoti skaistas meitenes - visas tumšmates un jā, man ļoti patīk tumšmates so šeit ir kā paradīzē! Tiešām, es vēl neesmu redzējis NEVIENU portugāļu blondīni! Un nejau tikai dēļ matiem viņas ir skaistas.... Es pabiju divās skolās un redzēju tik daudz skaistu meiteņu, cik daudz es savā dzīvē nebiju redzējis ( ok, es pārspīlēju, bet nu tas tā, lai jūs labāk saprotat)
3) Cilvēki Portugālē ir ļoti ļoti draudzīgi! Es esmu bijis pāris valstīs, taču nekad vēl nebiju redzējis tik draudzīgus cilvēkus!
4) Portugālē cilvēki māk spēlēt futbolu!
5) Mana viesģimene ir superīga!
pirmdiena, 2011. gada 17. janvāris
Pieteikšanās termiņš stipendijām pagarināts līdz 28.janvārim!
Ja vēl neesi paspējis pieteikties iepriekš sludinātajā stipendiju konkursā, to vari izdarīt līdz 28.janvārim.
Nolikums un stipendijas apraksts paliek iepriekšējais – lasīt
Nolikums un stipendijas apraksts paliek iepriekšējais – lasīt
/Karlīna, AFS organizācijas attīstības koordinatore/
piektdiena, 2011. gada 14. janvāris
AFS = arī 2x vairāk kūku!
Čau čau čau! Savu pirmo oficiālo ierakstu kā "AFS Latvija" brīvprātīgajai gribu sākt ar to, kas pašlaik skan man ausīs- 'Have A Nice Day' no Stereophonics dārgumu lādes. Jo, kā zināms, katram no mums ir kaut kāda vieta, fiziska vai ne pārāk, kur ir labi un forši, kad ir tas banālais prieciņš sirsniņā (heh) un tik tiešām gribas novēlēt- lai jauka diena! Man tas laikam ir nams Blaumaņa 38/40 (blakus foršajai kafijvietai illy un Elmāra Taņņa svētnīcai aka Čarlstonam), kurā ieejot, es pozitīvi uzlādējos. Jo AFS nav tikai pienākums- tie ir foršie brīvprātīgie (jeb Rīgas nodaļas ģimene), tā ir foršā atmosfēra un sajūta. Tur mēs darbojamies, domājam un gudrojam, kā tā foršāk pastāstīt cilvēkiem, kas tas AFS tāds īsti ir. Definīcija ir ļoti skaista (šeit es atļaušos veikt kopī-peist darbību)- "“AFS Latvija” Jauniešu apmaiņas programmas” biedrība pārstāv asociācijas AFS Intercultural Programs, Inc., kas ir sabiedriska, starptautiska, bezpeļņas organizācija un veicina starpkultūru sakarus ar studentu, dažādu profesiju pārstāvju un ģimeņu apmaiņas programmu palīdzību visā pasaulē" (www.afs.lv)
Es atļaušos ievilkt elpu un pajautāt sev & tev- jēziņ, ko tas nozīmē?
Īstenībā viss ir pavisam vienkārši. Sabiedriska- vai tas jau nav aptuveni skaidrs? Mēs strādājām tev, tev, tev un sev arī. Starptautiska? Nu jā, ja vēlies pusgadu pavadīt Jaunzēlandē vai gadu-Kostarikā (un tās nebūt nav vienīgās valstis), tev bez Latvijas un savas pasaules robežas šķērsošanas neiztikt. Bezpeļņas.. jā, taisnība. Tici vai nē, bet visi ieguldītie līdzekļi tiešām neaiziet kāda smaidīga tēvaiņa marmora bluķos viņa Itālijas villai, bet mūsu dalībnieku vajadzībām- nometnēm pirms, pēc un apmaiņas laikā, biļetei, vīzai un skolai (jā, esam izglītojoša organizācija, tāpēc arī pie japāņiem diemžēl ir jāmācās pitagora teorēma. heh, vai arī a2+b2=c2 tiek aizstāts ar viņu hieroglifiem?). Vēl viena svarīga lieta ir tā, ka esam brīvprātīga organizācija- mans lielākais prieks un lepnums rodas tad, kad mana venecuēliešu māsa pasaka- šis ir labākais, kas ar mani noticis, vai kad es redzu taizemieša ierakstu feisbukā- esmu mājās. Latvijā. Jo to jau AFS iedod- vēl vienas mājas. vēl vienu mammu, tēti, 2 vecmāmiņas (un 2x vairāk kūku, kas pagatavotas no slepenajām receptēm) un tu jūti, kā sirsniņa gaismas ātrumā plešas lielumā.
Tāpēc es laikam došos tālāk savās gaitās un rosīšos.
Vai tu arī gribi būt daļa no lielās AFS pasaules?
Tad 19.janvārī plkst. 16.00 atnāc uz ES Māju Aspazijas bulvārī 28, lai piedalītos pasākumā "Starpkultūru diena". Mēs tevi gaidīsim!
Madara.
ceturtdiena, 2011. gada 13. janvāris
Abonēt:
Ziņas (Atom)

