Par mani

Mans fotoattēls
Rīga, Latvia
AFS ir starptautiska nevalstiska bezpeļņas brīvprātīgo organizācija, kas nodrošina starpkultūru mācīšanās iespējas, lai palīdzētu cilvēkiem attīstīt zināšanas, iemaņas un sapratni, kas nepieciešams, lai radītu taisnīgāku un mierpilnāku pasauli.

sestdiena, 2011. gada 22. janvāris

Reiņa vēstule no Portugāles

Tātad jau piekto dienu esmu Portugālē (un būšu arī turpmākās 283 dienas)! Jau turpceļš sākās ļoti smieklīgi - kopā ar Justu (otru čali kurš laiž uz Portugāli) gandrīz nokavējām savu lidojumu uz Oslo - mums bija personīgs uzaicinājums uz lidojumu! Beigās protams visur paspējām un viss bija kārtībā! Kad atlidojām Lisabonā mūs sagaidīja +33 grādi pēc Celsija skalas - tīri jauki aizbraukt no +12 un lietus uz +33 un saulīti! Pirmās trīs dienas pavadīju arrival-camp'ā Lisabonā kaut kādā priesteru apmācības namā, kurš bija kā hostelis - ļoti jauks! Aizbraucot uz šo te iestādījumu mūs sagaidīja dievišķīgi garšīgas vakariņas - nevaru izskaidrot, kas tas bija, bet mēli varēja norīt! Zinu tikai to, ka tā bija zivtiņa! Nometnē bija pāris ļoti foršas aktivitātes:
1) sākumā visiem vajadzēja iepazīties - visi (ap 50 cilvēkiem) sastājās uz krēsliem lielā aplī un vajadzēja nosaukt vārdu, no kurienes katrs ir un nodziedāt kādu dziesmu! Es dziedāju "iedzersim pa glāzei kamēr jauni mēs"...... :D
2) Talantu šovs no katras valsts - mēs ar Justu dejojām "septiņi spriguļi", vai kā tur to štelli sauc, bet nu visiem ļoti patika, un mums pašiem arī bija smieklīgi!

Pašā nometnē satikos un sapazinos ar daudziem superīgiem cilvēkiem no dažādām pasaules malām (Norvēģija, US, Itālija, Paragvaja, Vācija, Argentīna un arī Portugāle!). Svētdien bija lielā diena - visiem bija jādodas satikt savas viesģimenes! Es biju ļoti satraucies, taču gatavs tam. Tā nu man priekšā bija trīs stundas superīgā ātrvilcienā no Lisabonas līdz Famalicao, kur mani jau gaidīja mana viesģimene! Kopā ar savu "jauno mammu" Veroniku un abie bračkām Manuellu un Žozē aizbraucām pie viesmammas māsas, kura tur pat netālu dzīvoju un tur mūs sagaidīja svētku vakariņas! Veronikas māsai bija ļoti jauka ģimene, un arī viņa pati bija ļoti jauka un draudzīga! Tā nu pēc vakariņām devāmies uz jaunajām mājām - ciematā ar nosaukumu Pavidem! Māja gan no ārpuses nebija nekāda pils, taču no iekšpuses ļoti jauka un mājīga, un galu galā ko tad man tīnim vispār vaig - galvenais lai ir kur pakrist un atlūzt uz pāris stundiņām!

Pirmdien bija pirmais brauciens uz "lielpilsētu" Guimaraes! Ļoti, ļoti skaista pilsēta - daudz strūklaku, ļoti skaista arhitektūra kā arī viss pārējais ir tiešām superīgs! Pirmdienas vakarā kopā ar viesmammu sarunāju pamēģināt aiziet uz vietējās futbola komandas Pavidem jauniešu treniņu. Beigās izrādījās, ka tas nav viss traniņš bet gan draudzības spēle! Un tiešām baumas par to ka portugāļi ir ļoti tehniski futbolā piepildījās - man no malas skatoties mute bija vaļā - Latvijas izlasē pat neko tādu nevar redzēt - visi tādu fintus taisa, ka es kaut ko tādu biju redzējis tikai TV! Treneris mani izlaida uz kādām 20 minūtēm spēles beigās uzbrukumā - itkā neko ļoti labu neizdarīju - iedevu pāris pasiņus un bija arī iespēja iesist, taču šoreiz nesanāca! Pēc spēles es biju ļoti pārsteigts, jo komandas biedri, kuri jau bija nomainīti, teica, ka es trenerim mana spēle ir patikusi. Nu jā, tā es arī iepazinos ar vienu normālu čali - arī Žozē (ļoti populārs vārds šeit), kurš arī mācās manā skolā!

Otrdiena bija svarīga, jo patiesībā es vēl nebiju iestājies nevienā skolā, bet es gribēju tikt tajā, kur mācās gan Žozē, gan Caroline no US un tā nu beigās sanāca, ka ļoti viegli no rīta iestājos Escola Secundária Francisco de Holanda 11 klasē ar tehnoloģijas novirzienu, lai ko tas arī nozīmētu! Man ļoti interesanti likās tas, ka šeit ir ļoti maz priekšmetu - ja nemaldos tad tikai astoņi - sports, matemātika, portugāļu valoda, angļu valoda, fizika&ķīmija, bioloģija, filozofija un kaut kas vēl man liekās ka bija! Un arī stundas te ir ļoti interesantas - šeit nav kā LV 40 min, šeit ir 90 min - so katru dienu ir tikai četri priekšmeti - diezgan interesanti! Pēc tam, kad biju ticis skolā, pēcpusdienā aizgāju uz vienu nodarbību - uz angļu valodu! Bija fakin amazing! Visa klase ļoti draudzīga, angļu valodas skolotāja ( kura ir arī klases audzinātāja) arī ļoti draudzīga un izpalīdzīga! Viss ir tik superīgi. Arī stunda bija interesanta, jo katrs klasesbiedrs iepazīstināju sevi - pateica vārdu, vecumu un kas viņam patīk - bija ļoti interesanti!

Rezumē:
1) Portugāle ir nenormāli skaista valsts
2) Portugālē ir ļoti skaistas meitenes - visas tumšmates un jā, man ļoti patīk tumšmates so šeit ir kā paradīzē! Tiešām, es vēl neesmu redzējis NEVIENU portugāļu blondīni! Un nejau tikai dēļ matiem viņas ir skaistas.... Es pabiju divās skolās un redzēju tik daudz skaistu meiteņu, cik daudz es savā dzīvē nebiju redzējis ( ok, es pārspīlēju, bet nu tas tā, lai jūs labāk saprotat)
3) Cilvēki Portugālē ir ļoti ļoti draudzīgi! Es esmu bijis pāris valstīs, taču nekad vēl nebiju redzējis tik draudzīgus cilvēkus!
4) Portugālē cilvēki māk spēlēt futbolu!
5) Mana viesģimene ir superīga!

pirmdiena, 2011. gada 17. janvāris

Pieteikšanās termiņš stipendijām pagarināts līdz 28.janvārim!

Ja vēl neesi paspējis pieteikties iepriekš sludinātajā stipendiju konkursā, to vari izdarīt līdz 28.janvārim.
Nolikums un stipendijas apraksts paliek iepriekšējais – lasīt

/Karlīna, AFS organizācijas attīstības koordinatore/


piektdiena, 2011. gada 14. janvāris

AFS = arī 2x vairāk kūku!



Čau čau čau! Savu pirmo oficiālo ierakstu kā "AFS Latvija" brīvprātīgajai gribu sākt ar to, kas pašlaik skan man ausīs- 'Have A Nice Day' no Stereophonics dārgumu lādes. Jo, kā zināms, katram no mums ir kaut kāda vieta, fiziska vai ne pārāk, kur ir labi un forši, kad ir tas banālais prieciņš sirsniņā (heh) un tik tiešām gribas novēlēt- lai jauka diena! Man tas laikam ir nams Blaumaņa 38/40 (blakus foršajai kafijvietai illy un Elmāra Taņņa svētnīcai aka Čarlstonam), kurā ieejot, es pozitīvi uzlādējos. Jo AFS nav tikai pienākums- tie ir foršie brīvprātīgie (jeb Rīgas nodaļas ģimene), tā ir foršā atmosfēra un sajūta. Tur mēs darbojamies, domājam un gudrojam, kā tā foršāk pastāstīt cilvēkiem, kas tas AFS tāds īsti ir. Definīcija ir ļoti skaista (šeit es atļaušos veikt kopī-peist darbību)- "“AFS Latvija” Jauniešu apmaiņas programmas” biedrība pārstāv asociācijas AFS Intercultural Programs, Inc., kas ir sabiedriska, starptautiska, bezpeļņas organizācija un veicina starpkultūru sakarus ar studentu, dažādu profesiju pārstāvju un ģimeņu apmaiņas programmu palīdzību visā pasaulē" (www.afs.lv)

Es atļaušos ievilkt elpu un pajautāt sev & tev- jēziņ, ko tas nozīmē?

Īstenībā viss ir pavisam vienkārši. Sabiedriska- vai tas jau nav aptuveni skaidrs? Mēs strādājām tev, tev, tev un sev arī. Starptautiska? Nu jā, ja vēlies pusgadu pavadīt Jaunzēlandē vai gadu-Kostarikā (un tās nebūt nav vienīgās valstis), tev bez Latvijas un savas pasaules robežas šķērsošanas neiztikt. Bezpeļņas.. jā, taisnība. Tici vai nē, bet visi ieguldītie līdzekļi tiešām neaiziet kāda smaidīga tēvaiņa marmora bluķos viņa Itālijas villai, bet mūsu dalībnieku vajadzībām- nometnēm pirms, pēc un apmaiņas laikā, biļetei, vīzai un skolai (jā, esam izglītojoša organizācija, tāpēc arī pie japāņiem diemžēl ir jāmācās pitagora teorēma. heh, vai arī a2+b2=ctiek aizstāts ar viņu hieroglifiem?). Vēl viena svarīga lieta ir tā, ka esam brīvprātīga organizācija- mans lielākais prieks un lepnums rodas tad, kad mana venecuēliešu māsa pasaka- šis ir labākais, kas ar mani noticis, vai kad es redzu taizemieša ierakstu feisbukā- esmu mājās. Latvijā. Jo to jau AFS iedod- vēl vienas mājas. vēl vienu mammu, tēti, 2 vecmāmiņas (un 2x vairāk kūku, kas pagatavotas no slepenajām receptēm) un tu jūti, kā sirsniņa gaismas ātrumā plešas lielumā.

Tāpēc es laikam došos tālāk savās gaitās un rosīšos.

Vai tu arī gribi būt daļa no lielās AFS pasaules?

Tad 19.janvārī plkst. 16.00 atnāc uz ES Māju Aspazijas bulvārī 28, lai piedalītos pasākumā "Starpkultūru diena". Mēs tevi gaidīsim!

Madara.