Par mani

Mans fotoattēls
Rīga, Latvia
AFS ir starptautiska nevalstiska bezpeļņas brīvprātīgo organizācija, kas nodrošina starpkultūru mācīšanās iespējas, lai palīdzētu cilvēkiem attīstīt zināšanas, iemaņas un sapratni, kas nepieciešams, lai radītu taisnīgāku un mierpilnāku pasauli.

piektdiena, 2011. gada 15. jūlijs

Alise Taizemē

Trrrr, trr, trrr - pulkstens ir 6:00 un es mostos, lai pavadītu māsu uz skolu. Brokastīs mani pārsteidz ar desiņām, olām un tostermaizi (biju gaidījusi rīsus), bet galvenokārt ar to, ka varēju lietot nazi, jo principā Taizemē tā ir ļoti reta parādība :D Pa ceļam uz skolu sapratu, ka man tā ģimenīte tiešām stilīga, jo mašīnā klausījās mūziku - nu tādu kā Eminem, Paramore, Nickleback un, protams, Justin Bieber, pie tam viesmammai ļoti patika dungot līdzi :D Izdomājām, ka man jāiet apskatīties skolu, tad nu iegāju pa vārtiem, pāris metrus tālāk jau bariņš ar skolēniem sauca `Good morning!`, pēc tam satiku savas kontaktpersonas Mod un Ju, tad vēl iepazinos ar vācu valodas skolotāju, kurš esot ļoooti labs, jo saņēmis princeses (vai karalienes, īsti nezinu) stipendiju un kādu laiku dzīvojis Vācijā. Viņš likās stilīgs, runājām vāciski un bija tāda laba sajūta, ka visu saprotu un māku arī atbildēt. :) Tad Mod mani veda iepazīties ar skolēniem, kuri bijuši kādās apmaiņas programmās, ar dažiem no viņiem jau biju facebookā sarakstījusies, tā kā pilnīgi starp svešajiem netiku iemesta :D Un pēc tam mani iepazīstināja arī ar skolas direktori, tā kā tagad es laikam visus svarīgākos zinu. Viņa bija ļoti jauka sieviete, esot ļoti gudra, jo nesen ieguvusi doktora grādu Taizemes labākajā universitātē (Chulalongkorn), bet, protams, angliski viņa arī mācēja tikai pāris frāzītes. :D Tad gāju atpakaļ pie viesmammas, lai brauktu mājās. Gājām cauri skolas pagalmam, vairāki skolēnu variņi ļoooti centīgi mani sveicināja, tā kā jā, būšu populāra :D Mod arī teica, ka visas 12. klases ļoti gribot, lai mācos tieši viņu klasē, bet es jau varu tikai vienā mācīties. Un tā būs vācu valodas programma, ja kāds vēl nezina. ;) Tad braucām ar mammu mājās, protams, vēl bija Šķiņķis līdzi (sunim vārds ir Ham, angliski tas ir šķiņķis) un mājās arī tagad esam divatā, jo māsa ar brāli ir skolā, bet tētis darbā. Pēc tam beidzot iekārtojos, saliku visas savas mantas no kofera skapī. Tad viesmamma uztaisīja ēst, nu ļooooti garšīgi, rīsus ar kaut kādu gaļiņu, brokoļiem un vēl vistu. Un pēc tam beidzot izbaudīju to Taizemes mango burvību - jau atkal varu teikt, ka kaut ko tik labu nebiju ēdusi. :)) Tad kādu laiku pasēdēju pie televizora, padzēru Pepsi Cola no bundžas, uz kuras ir bildes ar kaut kādiem Taizemē pazīstamiem mūziķiem. Tā kā garlaicīgi man nav. Ciemos atnākusi mammas māsa, viņa arī nerunā angliski, bet galvenais ir visu laiku smaidīt, rādīt ar pirkstiem, rokām, kaut kā jau komunicējam. Kamēr māsa nav mājās, man labākās attiecības ir ar Šķiņķi - tik smieklīgs suns, viņš īsti nemāk riet, tāpēc visu laiku izklausās, ka viņš šķauda. Un vēl Šķiņķim ļooti patīk kost kājās, rokās, visur :D Starp citu pa šo laiku jau esmu ievērojusi taju trako braukšanas stilu, labi, mana ģimene neko pārgalvīgu nedara, bet piesprādzēties nav vajadzības un tas, ka šoferim klēpī vai uz rokām ir suns, arī netraucē :D Vēl varu pastāstīt, ka man istabā ir +32 grādi. Un vēl man ļoti patīk, kā mamma, māsa un viņas draudzene smejas, tā ritīgi smieklīgi ķiķina, to nevar izstāstīt, tas jāredz. Tā visu dienu divatā dzīvojām pa māju, ā nē, laikam ir vēl mājkaplotāja vai vienkārši kaut kāda sieviete, kas ik pa laikam šeit parādās :D Pēc tam mamma bija ļoti pacentusies sameklēt, kā angliski paprasīt, vai gribu braukt pakaļ māsai uz skolu. Protams, piekritu. Pēc tam kārtējo reizi lieliski paēdu. Atbraucām mājās un tad arī tētis bija pārradāmies, braucām pēc brāļa uz skolu. Un tad bija lielais mega giga notikums - braucām pirkt man skolas uniformu. Somu jau dabūju pa dienu, tad vakarā nopirkām svārkus, kurpes, sporta botas un blūzes jāgaida līdz rītdienai, jo tur uzšūs manu vārdu (tagad mani sauc Alisa Saksong). Jā, vakars atkal pa veikalu, šoreiz citu, bet arī ritīgi labu - kādi 7 stāvi, tik smuks Bangkokas skats no augšas tumsā. :) Tiku arī pie sava Taizemes telefona nummura un, kamēr brālis, tētis un mamma bija KFC, mēs ar māsu atkal ēdām saldējumu. Man ļooooti patīk mana ģimene, es gan pārsvarā neko nesaprotu, bet tāpat labi. :D Un vai nu visi tie noteikumi, ko mums stāstīja nometnē ir nepareizi vai arī mana ģimene ir kaut kāda supermoderna, jo spēlēties ar kājām ar suni un pieskarties cita gavai netiek uzskatīts par noziegumu. :D Labi, mazie, tagad skatos TV un domāju par gulēšanu. :)

piektdiena, 2011. gada 8. jūlijs

Viesskolēni stāsta par saviem iespaidiem pēc gada Latvijā.

Ir noslēdzies 2009./2010.gada cikls un viesskolēni ir devušies mājās. Nedēļu pirms izbraukšanas skolēniem notika programmas noslēguma nometne, kurā brīvprātīgie organizēja eseju konkursu latviešu/krievu valodā. Lasi konkursa uzvarētāju iespaidus šeit: